In Edgar Rice Burroughs's The Monster Men, Sing treats the injured. https://www.levitradosageus24.com/ i get viagra caps online

Vēsture

Korporācija Latvia dibināta Tērbatā (Tartu), 1917. gada 17. februārī pie Tērbatas Veterinārā institūta. Dibināšanas aktā piedalījās 11 studenti, kas ir korporācijas Latvia dibinātāji: Valdis Rozenšteins, Pēteris Georgs Ozols, Sergejs Brenguls, Osvalds Bērziņš, Gustavs Ādminis, Teodors Ermansons, Pāvils Ozoliņš, Konstantīns Sapraša, Kārlis Dzenītis, Eduards Salmiņš un Indriķis Kreics.

Korporācija Latvia ir dibināta laikā, kad Latvijas valsts patstāvības ideja bija tuvu savam piepildījumam, un atjaunota Rīgā, kad Latvijas valsts atbrīvošanas cīņas tikko noslēdzās ar spožu uzvaru. Tas ievērojami ir ietekmējis kā korporācijas vārda, krāsu un devīžu izvēli, tā arī vispār korporācijas ievirzi izteikti nacionālā garā izceļot patriotismu – tēvzemes mīlestības principu. Izvēloties vārdu Latvia dibinātāji noteikti uzsver, ka šī jaunā korporācija ir latviešu akadēmiska organizācija un latviskā gara.

Tērbata – tā ir neliela pilsētiņa agrākās Krievijas Vidzemes guberņas Igauņu apdzīvotā. Šīs pilsētiņas dzīvi noteica universitāte. Laikam neatradīsim tur nevienu namu, kam ar universitāti nebūtu sakara. Visos namos nedzīvoja profesori un studenti bet arī veikalnieki, amatnieki un kalpotāji bija sakaros ar universitāti, jo pārtika no mācību spēkiem un studentiem.

Kaut arī bija kara laiks, studentiem vienmēr ir interese biedroties. Ko darīt? Lettonia veterinārus nevarēja uzņemt. Daži domā par studentu biedrības dibināšanu, bet tās pa laikam uzskata par progresīvi noskaņotām. Dažiem ir sakari ar Baltijas lauksaimniecības centrālo biedrību – vai nevarētu radīt pie tās nodaļu?  Tā kā dažiem no studentiem ir labi pazīstama korporācijas iekārta, jo tiem brāļi ir korporāciju biedri, rodas doma par korporācijas dibināšanu. Šai idejai ir arī opozīcija – krāsas tik un tā neatļaušot. Lai tiktu pie galīgas skaidrības, iniciatori izšķirīga lēmuma pieņemšanai sapulcējas Dīķa ielā 18, tas notika 1917.gada 17.februārī. Korporāciju dzīves sākumā, kamēr tām vēl nebija pašām savu k!dz!, konventi un sadzīve notika burgās. Tāda burga bija arī vienkāršs koka nams Tērbatā Dīķa ielā 18 patālu no institūta, Mētras upes kreisajā krastā aiz pilsētas vecā centra. Šai namā korporācija idejas aizstāvji svinīgi deklarēja, ka ir nodibināta jauna korporācija – Latvia. Nav zināms, cik tur taisnības, cik leģendas, bet stāsta, ka viens no klātesošajiem gribēdams fiksēt šo momentu, izvilcis pulksteni un konstatējis, ka tas rāda 7 un 17 minūtes vakarā.

Ar laiku korporācijas Latvia darbība pārcēlās uz Rīgu.

1930.gadā sāka vairāk un vairāk runāt, ka vajadzētu pašiem iegādāt savu māju. Meklēšana pēc piemērota objekta sākās pavasarī, enerģiski turpinājās arī vasarā. Beidzot tas bija atrasts.

Piedāvātais nams bija Šarlotes ielā 3, jaukā pilsētas daļā. Tā atradās uz prāva veciem kokiem apauguša gruntsgabala. Tas robežojās ar bijušās Lielbritānijas sūtniecības ēku, ko vienā laikā ar mums nopirka tabakas fabrikants Maikapars. Aizmugurē bija uzcelts franču licejs.

Pati ēka gan bija paveca – vismaz 100, ja ne vairāk gadus. Mums tas taisni bija pa prātam, jo studentu dzīve vienmēr saistās ar pagātni. Apakšstāvā bez zāles vēl bija četras lielas istabas, augšstāvā – 6. Ēka bija bagāti celta – sarkankoka durvis, visur laba parketa grīdas, zāle pat ar dekoratīvām inkrustācijām, holandiešu kārniņu krāsnis, divi kamīni, balkons augšstāvā un plašs lievenis apakšstāvā. Konvents bija uzkrājis pāris tūkstošus latu, bet trūkstošo aizdeva bankas. 1930.gada 10.oktobrī konvents devās kopējā gājienā uz jauno k!dz! pa ceļam apstājoties pie universitātes vecās ēkas.

Mēs bijām tikai īsti iesākuši ņemt lielāku un nozīmīgāku dalību valsts dzīvē, bija radīti nepieciešamie priekšnoteikumi korporācijas mērķu īstenošanai, kad visu sajauca padomju karaspēka ienākšana mūsu zemē.

Uz likvidāciju ilgi nebija jāgaida. Kirhenšteina valdība izdeva rīkojumu par korporāciju un filistru biedrību slēgšanu. Sākās represijas pret korporāciju locekļiem, daudzi tika apcietināti un izsūtīti, likti cietumos un pa naktīm pratināti. Daži no viņiem vēlāk atgriezušies dzimtenē, bet lielākā daļa izbeiguši savu dzīvi Sibīrijā vai pazuduši bez vēsts spaidu darbu nometnēs.

Vēsture rāda, ka administratīvi spaidi var apturēt kādas korporācijas attīstīšanos, bet nespēj to iznīcināt.

Daudzi korporāciju biedri devās trimdā. Sākotnēji uz Vāciju, vēlāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju, mazākas grupas atrodas Zviedrijā, Anglijā, Argentīnā, Dānijā, atsevišķas personas Francijā, Brazīlijā, Čīlē.